Auce ir neliela simpātiska Zemgales pilsēta Lietuvas pierobežā ar raibu un bagātīgu vēsturi.
Zemgaļi šajā apvidū bija apmetušies vismaz no 5. līdz 13. gadsimtam par ko liecina Aucē atrastās senlietas. Pēc Zobenbrāļu un Livonijas ordeņu iebrukumiem zemes pārgājušas vāciešu rokās, kuri šeit izveidoja Vecauces muižu. 1873. gadā tika uzcelts dzelzceļš Jelgava-Mažeiķi un staciju pie Vecauces muižas nosauca par “Auci”.
Pilsētas tiesības Aucei tika piešķirtas 1924. gada 11. septembrī. Šodien tā ir sakopta, simpātiska un klusa pilsēta ar 2 236 iedzīvotājiem.
Ausmas ielā saglabājies bruģis, lieliski piestāv gan vecām, gan jaunām ēkām.
Renovētais Auces novada kultūras centrs ar sakoptiem zālājiem un ziedošo puķu dobēm.
Uz velo novietnēm un daudzas citās pilsētas vietās viegli ieraudzīt Auces novada simbolu. Toties Auces pilsētai ir savs simbols – vēzis. Tāpēc neapjūciet no simbolikas dažādības.
Bērnudārzs “Pīlādzītis” un protams pie tā aug pīlādzis.
Šajā ielas krustojumā no 1927. gada līdz 1940. gadam atradās spiestuve, kurā izdeva grāmatas un vietējos laikrakstus (ēka pirmajā attēlā pa kreisi), bet pirmā spiestuve tika atklāta 1911. gadā. Līdz PSRS okupācijai dažādos laika posmos šeit izdeva 13 dažādus laikrakstus.
Iespējams pamanījāt, ka uz ēkām ar krītu uzrakstīts Nr.13. Izskatās, ka kāda vietējo jauniešu grupa ir apzīmējusi savu ietekmes zonu, nevis laikrakstu skaitu, kurš pilsētā tika izdots pirms okupācijas.
Aucē laternām ir savs īpašs dizains.
Saglabājies arī unikāls metāla mājas numurs.
Narbsa māja - bijusī Auces pamatskolas ēka Raiņa ielā 19, kur mācījušās rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte. Šobrīd unikālā ēka izskatās neapdzīvota un gribētos, lai novads atrod tai pielietojumu, lai tā neietu bojā. Šī ir viena no Auces arhitektūras pērlēm.
Auces tirgus.
Auces centrā ir gana daudz padomju ēras ēku. Dažas no tām pamestas un būtu labi no tām atbrīvot pilsētas centru priekš jaunas, iederīgas apbūves. Dažas gan vērts atstāt.
Valsts policijai ar ēku paveicies mazāk.
Vietējais doktorāts ir parūpējies gan par ēku, gan piesaistīja ainavistu teritorijas sakopšanā.
Pilsētas centrā izveidots mini parks ar kanālu, saliņu, ūdens strūklaku un rotaļu laukumu. Šeit jūs varēsiet atrast “Saules pulksteni” (uzreiz to gan nevar saprast), kuru aptver nošu loks ar pirmajām taktīm no novada dziesmas “Jauka dzīve Vecaucē” (šo arī uz vietas neuzzināsiet). Toties pilsētas centrā ir bezmaksas, labiekārtota tualete (īsts atradums tūristiem).
Vienā no skaistākām pilsētas ēkām atrodas Auces novada pašvaldības administrācija. 1905. gadā būvēta privātskolas vajadzībām, bet īpašnieks palika parādā bankai un tad tās funkcijas strauji mainījās. Ierēdņiem tā patika visos laikos, izņemot 3 kara gadus, kuros tajā atradās graudu noliktava.
Parejot pāri Jelgavas ielai, pavisam nemanot no Auces var nonākt Vecaucē, kur sastapsiet gan padomju daudzstāvu apbūvi, gan vecās muižas ēkas.
Vecaucē jūs atradīsiet galveno pievilkšanas objektu – Vecauces pils. 1845. gadā uzceltā angļu neogotikas stila ēka tika nodedzināta 1905. gadā, kad vietējie revolucionāri nedabūja 1500 vīna pudeles, kuras te glabājās. Vīns tika aizvests, lai sadumpojušies darba ļaudis neapdzeras un neapšauda vietējos iedzīvotājus (kā tas notika Tukumā). Ugunsgrēkā tika nopostīta visas vērtīgas mantas un interjers. Revolucionāri par to smagi samaksāja.
Droši brauciet uz Auci, jo šeit ir ko apskatīties un ko darīt. Vietējais tūrisma informācijas centrs ir parūpējies par maršrutiem un kopā ar citām apdzīvotām vietām šeit var pavadīt veselas brīvdienas.
--------
Ierakstīt komentāru